Lai zaļāk

Skaisti. Smaržojoši. Skanoši. Ziedoši. Pogojoši. Kā jau starp negaisiem. Upīša dārzā to gan nevarēja dzirdēt, jo visu pārskanēja mūzika - klavieres, mūzikas skolas bērni. Cerams, ka tie daudzie bērni muzeju neapmeklēs tikai muzeju naktī. Ir jau noteikti arī pieaugušie, kas uz muzeju iet tikai muzeju naktī. labi, ka vismaz reizi gadā, ne reizi gados 10 vai 20. Muzejnieki sarūpējuši arī jaunu izstādi - gadu 30 vecas foogrāfijas par notikumiem muzeja pagātnē. Vai tām blakus novietosies arī šodienas Skrīveru dzejnieces Elgas radītās bildes un dzejoļi, šodien nezinām. Tāpat kā to, vai muzejs vēl dažas desmitgades izturēs pavasara lietus un ziemas sniegus. Paši muzeja darbinieki domā par nākamo izstādi - Šefam vasarā jau būtu 80, bez Šefa diezin vai būtu daudzās takas, kuras šodien aizaug. Muzejnieki domā arī par to, kā pievienot kaut ko par Imantu Ziedoni. Abi minētie jau aizsaulē, bet ar Upīša ozoliem, Lielo Andreju nesākās Ziedoņa koku atbrīvošanas kustība? Kustība jāatsāk, lai nākamā muzeju nakts būtu vēl zaļāka.

gunta.leona: Nāk, nāk. Arī vēlēšanas

gunta.leona: Nāk, nāk. Arī vēlēšanas: Pašvaldību vēlēšanas tuvojas ar joni. Dabā gan arī šogad vērojamas visādas dīvainības. Bet tas nekas, latvieši taču ir izturīgi, pierod pie ...

Nāk, nāk. Arī vēlēšanas

Pašvaldību vēlēšanas tuvojas ar joni. Dabā gan arī šogad vērojamas visādas dīvainības. Bet tas nekas, latvieši taču ir izturīgi, pierod pie visa, arī pie tā, ka stāsta ko neesošu, bet tam tauta notic. Kas tikai negrib kļūt par deputātiem. Gan veci marasmātiķi, gan mazi bērni, kuriem pašiem var viegli iestāstīt, ka būs, būs... Pašiem nemaz nav jāsola. Gabaliņi grib būt par deputātiem. Tikai nevar zināt, vai gaļas vai desas gabaliņi. Ilgstoši esošie deputāti jau vairāk kā divas desmitgades kuļ krējumu. No tā krējuma tak kaut kam jāiznāk. Laikam krējums sagājis lielajā, deputāti jau to nav pamanījuši. Tāpat kā to, ka pašvaldības loma samazinājusies, visu tak nosaka valsts. Tauta pacietīgi to pieņem. Gan jau pašvaldībās arī ievēlēs kādu deputātu, kuram patiesā vieta būtu cietumā. Vēlētājiem tas patīk, vēlētāji ir tautas balss, kuri uztic savu balsi deputātiem. Vienīgais dzirdētais protests pret notiekošo ir - es šo cirku (vēlēšanas) vairs neapmeklēšu. Vai tie teicēji vispār zina, kā skaita vēlēšanu rezultātus - no visiem balstiesīgajiem vai tikai tiem, kas aizvilkušies uz vēlēšanām? Kurš ir pateicis - divas desmitgades esam darījuši kļūdīdamies, ka ir tā, kā ir? Kurš ir pateicis, kur ir tā daudzām valstīm pazudusī nauda, bet aizdevējiem ir, ko aizdot? Visādi ekonomisti saka, ka vislielākā esot demogrāfijas problēma. Tā, ka ekonomists nevar "uztaisīt bērnus" ir demogrāfija? Bērnu dzimšanai varbūt nepieciešama drošība, ne tikai kaut kaut kādi mistiski pabalsti. Tikko visādi atzīmēta uzvaras diena otrajā pasaules karā. Smadzeņu skalošana šo svētku sakarā turpinās. Varoņu ar medaļām kļūst vairāk, kaut tiem īstajiem varoņiem paredzams zemes klēpis, viņi taču skaitliski samazinās. Bet audzina tik jaunos - piemiņas brīdī bērni no prieka līksmo dejodami, gan jau apkārsies ordeņiem arī. Ko labu tautai ir izdarījuši deputāti, kuldami krējumu gadiem? Sviests ir iznācis? Sev vai vēlētājiem? Vai deputāti joprojām turpina kulties pa krējumu, pat neredzēdami, nesajuzdami, ka citiem tas ir tikai "lielajā sagājušais". Viņiem pašiem - joprojām krējums. Vecs krējums.

Bez sirdslietas

Kādi tik prātam neaptverami hobiji nav. Tikai, kurš hobijs patiesi ir sirdslieta? Var jau gadīties, ka retajam abi šie vārdi apvienojas, nodarbojoties ar sev patīkamo. Vai katrā hobijā ir iekšā arī cilvēka paša sirds? Diezin vai. Ja, piemēram, dziedāšana koros būtu īsta sirdslieta, tad Dziesmu svētki pavisam mierīgi varētu iztikt bez iepriekšējās reklāmas un ažiotāžas ap biļešu iegādi uz tiem. saeimas deputātiem esot pienākums apmeklēt Dziesmu svētkus. Nu tad lai apmeklē, kāpēc taisa cirku pirms apmeklēšanas? Dzert ir slikti, kaitīgi. Aizliegt Dziesmu svētkos alu varbūt ir tas pats, kas aizliegt sieru Jāņos vai Līgo vakarā. Visādi semināri tik organizēti tikai profesionāļiem. To, kādi profesionāļi visās jomā ir politikāņi, mēs redzam. Un kāpēc profesionālim vispār nepieciešams seminārs un lekcijas, ja jau viņš tāpat ir profesionālis? Semināru organizēšana organizētājiem ir hobijs vai algots darbs? Sirds nav ne vienā, ne otrā gadījumā "pievienota". Varbūt pavisam vienkārši - visi neprofesionāļi jau aizbraukuši no šīs bēdu lejas, palikuši tikai profesionāļi un skaistums, kuru bez sirds arī nemaz nevar ieraudzīt. Lai to saskatītu, gaida, ka Brisele piešķirs kādu latu.

Psiholoģiski dālderi?

Vienu dālderi ielikt lielā maisā nav slikti, ko nu glabāt vienu dālderi mazā kulītē. No lielā maisa, ja prot, var gūt visādus labumus, ne tikai paņemt desmit dālderus, kad vajag, atlikt atpakaļ kaut kad. Tikai tas lielais maiss tāds caurumains. Salāpīt grūti, pat neiespējami. Vieglāk pārbērt jaunā maisā. To vēl nemaz nevajag, dālderi paši ārā nebirst, jāpagaida lielāki caurumi. Šai tautai vajag psiholiģisku palīdzību. Dod tikai materiālu. Psiholoģiskās darbības līdz šim jau arī bijušas neiedarbīgas. Kā gan citādi var tikai ar likumu aizliegt dzeršanu, pīpēšanu maza bērna klātbūtnē? To tak katrs muļķis agrāk zināja, ka grūtniecei pīpēt ir neveselīgi augošajam zīdainim. Lielie, kas tagad ar likumiem mēģina novērst savas neaudzināšanas sekas, ir briesmīgi gudri? To, ka pavasari pali katru gadu pārvēršas arvien lielākos plūdos, redz un saprot ikviens, kurus dzīve nolikusi upju krastos. Tik tās pašvaldības, kuras arī ir applūstošo upju krastos, gaida to brīdi, kad būs nepieciešams dalīt materiālos līdzekļus no neparedzēto gadījumu budžeta. Pavasara pali ir katru gadu, sniegs arī nemaz nav stihiska nelaime, jo tas uzsnieg katru gadu. Gan jau pienāks laiks, kad dalīs naudu, jo cilvēki apsniguši. Kam vajag to psiholoģisko palīdzību? Tautai, kurai nav kultūras, jo tā iznīcināta no augšas? Psiholoģisko palīdzību nevajag augšām, lai zinātu, ko nākamo nīcināt? Cik nav gadījies dzirdēt - es esmu tas gudrākais, es esmu ģēnijs. Tikai pats sū līdz ausīm. Kam vajag psiholoģisku palīdzību? Par naudu visu, diemžēl, nevar nopirkt. Laiku vispār nevar nopirkt. Kaut par visiem dālderiem caurā maisā.

Spīd caurspīdīgs caurspīdīgums

Kādi tik modes vārdi nav pie un pārdzīvoti. Bja ekonomiskā krīze, nu tā ekonomiskā krīze esot pārdzīvota. Jaunie joprojām katra otrā vārda beigās lieto hu un bļe. Neesmu nekādu modes vārdu īpašā lietotāja, bet man arī jāsaka mans iecienītais johaidī (cerams, tas nav modes vārds). Tagad, lai sabiedrība būtu plaši informēta, esot nepieciešams caurspīdīgums, caurspīdīgs process. Kāds šķidrums var būt (pat ir) caurspīdīgs, stikls ir caurspīdīgs, plastmasa ir caurspīdīga, korpuss ir caurspīdīgs... Bet kas spīd cauri procesam? Gaisma, tumsa? Var taču spīdināt cauri, ko vēlas.

Man vienalga

Jau padsmit gadus zinu, ka lasīt melnu uz balta drukāto man ir kaitīgi. Viena vecene (pieklājīgāk būtu jāsaka - sieviete gados) pirms vairākiem gadiem teica - avīzes jālasa, lai zinātu, kas notiek. Es gan nekad neesmu lasījusi līdzjūtības, viņa no tām uzzina, kas notiek... Izrādās kaitīgi ir arī iziet no mājas, pagalma. Ne tāpēc, ka vakar nomocījos vienkārši ejot, jo biju uzvilkusi vecos augstpapēžu (nieka 5 centimetri) zābakus. Redzēju atkal to, ko neredz tie, kas pārvietojas glaunos limuzīnos, bet "pārstāv tautas balsi". Mani no personīgās automašīnas "izdzina" viens piedzēries autovadītājs, bet vai tie "tautas balss pārstāvji" nevarētu labprātīgi pārsēsties vismaz sabiedriskajā tansportlīdzeklī, kurš vēl kaut kā kursē. Tad redzētu, ka no kustošā sniega apakšas parādās pagājušā gada siena ķīpas (tās, plastmasas apvalkā), kuras govis, ja arī būtu saglabājušās, diezin vai tagad ēstu. Varbūt varētu saskatīt, ka pie veikala, kuram remonts beidzies pirms gada vai diviem, ārpusē rakumi saglabājušies, nav novākti. Jautāt kāpēc, ir muļķīgi. Pie mums saka, ka viss iet uz augšu, ir labi. Man tikai liekas, kas viss brūk un jūk, paliek tikai sliktāk. Ja draudzenei, kūciņas pērkot, veikaliņā izdodas ieraudzīt vienīgi pavisam vecas sievas, ja tie daži jaunieši, kuri pagādās ceļā, skaļi spēj izbļaut teikumus, kuros vairākumā hu, bļe un citi "skaistumi"? Tikai brūk un jūk. Braucot ar limuzīnu nevar redzēt, ka daudzām mājām, dzīvokļiem logi ir bez aizkariem. Neredzamās žalūzijas ir glaunajās mājās, vecās, brūkošās būtu vismaz aizkari, tikai laikam jau nav, kam tos vajag. Saeimiešiem esot jauns pienākums - apmeklēt Dziesmu svētkus. Varbūt kāds politehnologs varētu izdomāt citu jaunu pienākumu - fiziski pastrādāt vides uzkopšanas labā. Viņi gan prot un var tikai runāt un runāt. Lai jau runā Saeimas iekšienē. Runāšanas, partiju savstarpējo cīņu rezultātus "ēd" pati tauta, vēlētāji. Lai jau ir laimīgi, paši to izvēlējušies.